Latviešu valodas testi :: INTERPUNKCIJA. 22. TESTS. TIEŠĀ RUNA. CITĀTU IESAISTĪŠANA TEKSTĀ. IESPRAUDUMI.

INTERPUNKCIJA. 22. TESTS. TIEŠĀ RUNA. CITĀTU IESAISTĪŠANA TEKSTĀ. IESPRAUDUMI.

“Vai darbu pabeidzāt?” jautāja skolotāja. “Pēc dažām minūtēm beidzas stunda.”
“Vai darbu pabeidzāt?” jautāja skolotāja: “Pēc dažām minūtēm beidzas stunda.”
“Vai darbu pabeidzāt?” jautāja skolotāja: “pēc dažām minūtēm beidzas stunda.”
“Vai darbu pabeidzāt? jautāja skolotāja. Pēc dažām minūtēm beidzas stunda.”
-

“Vai visi vēlas doties pārgājienā?” jautāja tētis.
“Vai visi vēlās doties pārgājienā?” jautāja tētis.
“Vai visi vēlas doties pārgājienā,” jautāja tētis.
“Vai visi vēlas doties pārgājienā, jautāja tētis?
-

“Paskaties,” viņai sacīja Dievs, “apkārt taču ir tik daudz dzīvo, kam pietrūkst uzmanība un mīlestība!”
“Paskaties,” viņai sacīja Dievs “apkārt taču ir tik daudz dzīvo, kam pietrūkst uzmanības un mīlestības!”
“Paskaties,” viņai sacija Dievs “apkārt taču ir tik daudz dzīvo, kam pietrūkst uzmanība un mīlestība!”
“Paskaties,” viņai sacīja Dievs. “apkārt taču ir tik daudz dzīvo, kam pietrūkst uzmanība un mīlestība!”
-

Regīna Ezera atzīst, ka “nekas nav tik lēts kā laiks – katrs to dabū par brīvu.”
Regīna Ezera atzīst, ka, “Nekas nav tik lēts kā laiks – katrs to dabū par brīvu.”
Regīna Ezera atzīst, ka “nekas nav tik lēts kā laiks – katrs to dabū par brīvu”.
Regīna Ezera atdzīst, ka, “Nekas nav tik lēts kā laiks – katrs to dabū par brīvu.”
-

“Viss iet bojā. Paliek tik – no gara. Kaut kāds nieks, kas tevi skaistu dara.”
“Viss iet bojā. Paliek tik – no gara. Kautkāds nieks, kas tevi skaistu dara.”
“Viss iet bojā. Paliek tik – no gara. Kaut kāds nieks, kas tevi skaistu dara”.
“Vis iet bojā. Paliek tik – no gara. Kaut kāds nieks, kas tevi skaistu dara.”
-

Tautasdziesmas, starp citu, iekļaujas pasaules kultūras sistēmā.
Tautasdziesmas, starp citu, iekļaujās pasaules kultūras sistēmā.
Tautasdziesmas starp citu iekļaujas pasaules kultūras sistēmā.
Tautasdziesmas starp citu iekļaujās pasaules kultūras sistēmā.
-

Teika stāsta, ka saule redz, sviedusi mēnesim ar sudraba akmentiņu.
Teika stāsta, ka saule, redz, sviedusi mēnesim ar sudraba akmentiņu.
Teika stāsta, ka saule redz sviedusi mēnesim ar sudraba akmentiņu.
Teika stāsta, ka saule - redz, sviedusi mēnesim ar sudraba akmentiņu.
-

Patiesība šķiet jāmeklē autores norādītajā virzienā, proti, latviešu senreliģijā Pasaules māte ir Māra.
Patiesība, šķiet, jāmeklē autores norādītajā virzienā, proti, latviešu senreliģijā pasaules māte ir Māra.
Patiesība - šķiet jāmeklē autores norādītajā virzienā, proti, latviešu senreliģijā Pasaules māte ir Māra.
Patiesība, šķiet, jāmeklē autores norādītajā virzienā, proti, latviešu senreliģijā Pasaules māte ir Māra.
-

Daudzās jo daudzās dainās Dieva dēli acīmredzot ir debesu spīdekļi.
Daudzās jo daudzās dainās dieva dēli acīm redzot ir debesu spīdekļi.
Daudzās jo daudzās dainās Dieva dēli, acīm redzot, ir debesu spīdekļi.
Daudzās jo daudzās dainās Dieva dēli, acīmredzot, ir debesu spīdekļi.
-

Cilvēka dzīvē pēc dzeinieka domām pati nozīmīgākā ir mīlestība.
Cilvēka dzīvē pēc dzejnieka domām pati nozīmīgākā ir mīlestība.
Cilvēka dzīvē, pēc dzeinieka domām, pati nozīmīgākā ir mīlestība.
Cilvēka dzīvē, pēc dzejnieka domām, pati nozīmīgākā ir mīlestība.
-

Mīlestība, viņaprāt, atdzīvina cilvēka dvēseli, dod motivāciju darbībai, pārvērš krāsās un smaržās visu pasauli.
Mīlestība viņaprāt atdzīvina cilvēka dvēseli, dod motivāciju darbībai, pārvērš krāsās un smaržās visu pasauli.
Mīlestība viņa prāt atdzīvina cilvēka dvēseli, dod motivāciju darbībai, pārvērš krāsās un smaržās visu pasauli.
Mīlestība, viņaprāt, addzīvina cilvēka dvēseli, dod motivāciju darbībai, pārvērš krāsās un smaržās visu pasauli.
-

“Ak cik tālu ir tās mājas, kurp tu, mīla, dvēsli sauci, kurp, tu, dvēsle, sapņu spārniem, gāju putnu ilgām trauci,” tā klusināti smeldzīgi F.Bārda tēlo pretstatu starp reālo un iztēlē izloloto.
“Ak, cik tālu ir tās mājas, kurp tu, mīla, dvēsli sauci, kurp, tu, dvēsle, sapņu spārniem, gāju putnu ilgām trauci,” tā klusināti, smeldzīgi F.Bārda tēlo pretstatu starp reālo un iztēlē izloloto.
“Ak, cik tālu ir tās mājas, kurp tu, mīla, dvēsli sauci, kurp tu, dvēsle, sapņu spārniem, gāju putnu ilgām trauci,” tā klusināti, smeldzīgi F.Bārda tēlo pretstatu starp reālo un iztēlē izloloto.
“Ak cik tālu ir tās mājas, kurp tu, mīla, dvēseli sauci, kurp tu, dvēsele, sapņu spārniem, gāju putnu ilgām trauci”, tā klusināti, smeldzīgi F.Bārda tēlo pretstatu starp reālo un iztēlē izloloto.
-

Stāstus par Latvijas upēm protams pienāktos sākt ar Daugavu.
Stāstus par Latvijas upēm – protams - pienāktos sākt ar Daugavu.
Stāstus par Latvijas upēm, protams, pienāktos sākt ar Daugavu.
Stāstus par Latvijas upēm protams, pienāktos sākt ar Daugavu.
-

Meitene nepacietīgi sauca: “Protu, jau protu šo darbu!”
Meitene nepacietīgi sauca: “Protu jau protu, šo darbu!”
Meitene nepacietīgi sauca: “Protu, jau, protu šo darbu!”
Meitene nepacietīgi sauca: “Protu jau protu šo darbu!”
-

Uz eglēm krita sniegs – balts, balts sniegs.
Uz eglēm krita sniegs: balts, balts sniegs.
Uz eglēm krita sniegs, balts, balts sniegs.
Uz eglēm krita sniegs balts, balts sniegs.
-

Anekdote bija tik jocīga, ka jāsmejas gribot negribot.
Anegdote bija tik jocīga, ka jāsmejas gribot negribot.
Anekdote bija tik jocīga, ka jāsmejās gribot negribot.
Anikdote bija tik jocīga, ka jāsmejas, gribot negribot.
-

Zēna roka jau nepacietīgi stiepās pēc zivs, bet tā – plunkš! – pēkšņi pazuda atvarā!
Zēna roka jau nepacietīgi stiepās pēc zivs, bet tā plunkš pēkšņi pazuda atvarā.
Zēna roka jau nepacietīgi stiepās pēc zivs, bet tā – plunkš! pēkšņi pazuda atvarā.
Zēna roka jau nepacietīgi stiepās pēc zivs, bet tā – plunkš! – pēkšņi pazuda atvarā.
-

Klau! Klau! Vai tā nav vilciena bals, kas no liela tāluma stīgo pa nosalušajām sliedēm?
Klau! klau! Vai tā nav vilciena balss, kas no liela tāluma stīgo pa nosalušajām sliedēm?
Klau! klau! Vai tā nav vilciena balss kas no liela tāluma stīgo pa nosalušajām sliedēm?
Klau! Klau, vai tā nav vilciena balss, kas no liela tāluma stīgo pa nosalušajām sliedēm?
-

Suns, skaļi saukdams, – vau – vau – vau – metās noskaidrot atnācēja nolūkus.
Suns, skaļi saugdams – vau – vau – vau –, metās noskaidrot atnācēja nolūkus.
Suns, skaļi saukdams – vau – vau – vau –, metās noskaidrot atnācēja nolūkus.
Suns, skaļi saukdams – vau – vau – vau –, metās noskaidrot atnācēja nolūkus.
-

“Kurp ved ceļš?”, jautāja ceļinieks.
“Kurp ved ceļš,” jautāja ceļinieks.
“Kurp ved ceļš?” jautāja ceļinieks.
“Kurp ved ceļš?” Jautāja ceļinieks.
-