Latviešu valodas testi :: INTERPUNKCIJA. 27. TESTS. DIVDABJA TEICIENA SAVRUPINĀJUMI.

INTERPUNKCIJA. 27. TESTS. DIVDABJA TEICIENA SAVRUPINĀJUMI.

Straumēnu saimnieks, izgājis gatves galā, skatījās uz laukiem, kur jau gluži melni no sniega ārā bija, izlīduši pērnajo arumu gali.
Straumēnu saimnieks, izgājis gatves galā, skatijās uz laukiem, kur jau gluži melni no sniega ārā bija izlīduši pērnajo arumu gali.
Straumēnu saimnieks, izgājis gatves galā, skatījās uz laukiem, kur jau, gluži melni, no sniega ārā bija izlīduši pērnajo arumu gali.
Straumēnu saimnieks, izgājis gatves galā, skatījās uz laukiem, kur jau gluži melni no sniega ārā bija izlīduši pērnajo arumu gali.
-

Tā, zemes ezeriem aizsalstot, iznira šīs mirdzošās puķes no debesu ezera, lai ziedētu līdz pavasarim.
Tā, zemes ezeriem aissalstot, iznira šīs mirdzošās puķes no debesu ezera, lai ziedētu līdz pavasarim.
Tā zemes ezeriem aizsalstot iznira šīs mirdzošās puķes no debesu ezera, lai ziedētu līdz pavasarim.
Tā, zemes ezeriem aizsalstot, iznira šīs mirdzošās puķes no debesu ezera lai ziedētu līdz pavasarim.
-

Balta sega, kas tagad savienoja mājas ar mājām, savienoja arī cilvēkus, un likās, ka pa skaidru linu audeklu iedami, tie iekāpj viens otra dvēseles pagalmā ar laipnām valodām.
Balta sega kas tagad savienoja mājas ar mājām, savienoja arī cilvēkus, un likās, ka, pa skaidru linu audeklu iedami, tie iekāpj viens otra dvēseles pagalmā ar laipnām valodām.
Balta sega, kas tagad savienoja mājas ar mājām, savienoja arī cilvēkus un likās, ka, pa skaidru linu audeklu iedami, tie iekāpj viens otra dvēseles pagalmā ar laipnām valodām.
Balta sega, kas tagad savienoja mājas ar mājām, savienoja arī cilvēkus, un likās, ka, pa skaidru linu audeklu iedami, tie iekāpj viens otra dvēseles pagalmā ar laipnām valodām.
-

Putenis, brāzdams un elsdams, traucas pāri laukiem.
Putenis brāsdams un elsdams traucas pāri laukiem.
Putenis brāzdams un elsdams traucas pāri laukiem.
Putenis brāzdams un elsdams, traucas pāri laukiem.
-

Dziļi lejā, koku un klinšu aizsekta, šalca upe.
Dziļi lejā koku un klinšu aizsegta šalca upe.
Dziļi lejā, koku un klinšu aizsegta, šalca upe.
Dziļi lejā, koku un klinšu aizsekta, šalca upe.
-

Ar dziļajām, garajām saknēm priedes turas kāpās, neļaujot vējam putināt smiltis un pārvērst jūras piekrasti tuksnesī.
Ar dziļajām, garajām saknēm priedes turās kāpās, neļaujot vējam putināt smiltis, un pārvērst jūras piekrasti tuksnesī.
Ar dziļajām, garajām saknēm priedes turās kāpās, neļaujot vējam putināt smiltis un pārvērst jūras piekrasti tuksnesī.
Ar dziļajām, garajām saknēm priedes turas kāpās neļaujot vējam putināt smiltis un pārvērst jūras piekrasti tuksnesī.
-

Katrs koks taču aug tikai sev, nezinādams, ka iepriecina arī cilvēku.
Katrs koks taču aug tikai sev nezinādams, ka iepriecina arī cilvēku.
Katrs koks taču aug tikai sev: nezinādams ka iepriecina arī cilvēku.
Katrs koks taču aug tikai sev: nezinādams, ka iepriecina arī cilvēku.
-

Iegājuši priežu silā, vai jūs nepriecājieties, ieraudzījuši slaidos stumbrus un to ēnu rotaļas saulē?
Iegājuši priežu silā, vai jūs nepriecājaties, ieraudzijuši slaidos stumbrus un to ēnu rotaļas saulē.
Iegājuši priežu silā, vai jūs nepriecājaties, ieraudzījuši slaidos stumbrus un to ēnu rotaļas saulē.
Iegājuši priežu silā, vai jūs nepriecājaties, ieraudzījuši slaidos stumbrus un to ēnu rotaļas saulē?
-

R. Blaumanis labi pazina lauku dzīvi, un, skatot pasauli, vērtēja to zemnieka acīm.
R. Blaumanis labi pazina lauku dzīvi, un skatot pasauli, vērtēja to zemnieka acīm.
R. Blaumanis labi pazina lauku dzīvi, un skatot pasauli vērtēja to zemnieka acīm.
R. Blaumanis labi pazina lauku dzīvi un, skatot pasauli, vērtēja to zemnieka acīm.
-

Durvis iečīkstējās griezīgi un īgni, kā sapīkušas par traucējumu, un nācējam pretī plūda gadu gaitā nomelnējušajos baļķos iekodies dūmu sūrums.
Durvis iečīkstējās griezīgi un īgni kā sapīkušas par traucējumu, un nācējam pretī plūda gadu gaitā nomelnējušajos baļķos iekodies dūmu sūrums.
Durvis iečīkstējās griezīgi un īgni, kā sapīkušas par traucējumu, un nācējam pretī plūda, gadu gaitā nomelnējušajos baļķos iekodies, dūmu sūrums.
Durvis iečīkstējās griezīgi un īgni, kā sapīkušas par traucējumu, un nācējam pretīm plūda gadu gaitā nomelnējušajos baļķos iekodies dūmu sūrums.
-

Cēlās migla, pilnīgi aissedzot pretējo krastu, un arī ūdens likās neskaidrs, dūmakaini balts, it kā tam būtu piejaukts piens.
Cēlās migla, pilnīgi aizsedzot pretējo krastu, un arī ūdens, likās, neskaidrs, dūmakaini balts, it kā tam būtu piejaukts piens.
Cēlās migla, pilnīgi aizsedzot pretējo krastu, un arī ūdens likās neskaidrs, dūmakaini balts, it kā tam būtu piejaukts piens.
Cēlās migla, pilnīgi aizsedzot pretējo krastu, un arī ūdens likās neskaidrs, dūmakaini balts it kā tam būtu piejaukts piens.
-

Nekas nav tik skaidrs un tik noslēpumains kā laiks – piedzimstot mēs iekāpjam tajā, bet neizkāpjam no tā arī pēc nāves.
Nekas nav tik skaidrs un tik noslēpumains kā laiks – piedzimstot mēs, iekāpjam tajā, bet neizkāpjam no tā arī pēc nāves.
Nekas nav tik skaidrs un tik noslēpumains kā laiks – piedzimstot mēs, iekāpjam tajā bet neizkāpjam no tā arī pēc nāves.
Nekas nav tik skaidrs un tik noslēpumains kā laiks – piedzimstot mēs iekāpjam tajā, bet neizkāpjam no tā, arī pēc nāves.
-

Visapkārt reibinoši un apdūlinoši dvesmoja pēc vīstošām lapām un avenēm, tumšsarkanas un pārgatavojušās tās bira zemē no katra pieskāriena, bet, salasītas saujā, tās tvanīgi smaržoja pēc vasaras.
Visapkārt reibinoši un apdullinoši dvesmoja pēc vīstošām lapām un avenēm, tumšsarkanas un pārgatavojušās tās bira zemē no katra pieskāriena, bet salasītas saujā, tās tvanīgi smaržoja pēc vasaras.
Visapkārt reibinoši un apdullinoši dvesmoja pēc vīstošām lapām un avenēm, tumšsarkanas un pārgatavojušās tās bira zemē no katra pieskāriena, bet salasītas saujā tās tvanīgi smaržoja pēc vasaras.
Visapkārt reibinoši un apdullinoši dvesmoja pēc vīstošām lapām un avenēm, tumšsarkanas un pārgatavojušās tās bira zemē no katra pieskāriena, bet, salasītas saujā, tās tvanīgi smaržoja pēc vasaras.
-

Šķiezdami šļakatas un ik pa brīdim ieplūzdami laivā, viļņi triecās pret tās malu.
Šķiesdami šļakatas un ik pa brīdim ieplūsdami laivā, viļņi triecās pret tās malu.
Šķiesdami šļakatas un ik pa brīdim ieplūzdami laivā, viļņi triecās pret tās malu.
Šķiezdami šļakatas, un, ik pa brīdim ieplūzdami laivā, viļņi triecās pret tās malu.
-

Uzlicis galvu uz smilšainā pauguriņa viņš nemanot iemiga, pats neapjauta, cik ilgi gulējis, un uztrūkās, kā šķita, no čukstiem, taču, atmodies pilnīgi, dzirdēja, ka tās nav cilvēku balsis, bija sacēlies vējš, mūžam zaļais koks šalca viņam pāri, un viegli vilnīši šļakstījās pret laivu.
Uzlicis galvu uz smilšainā pauguriņa, viņš nemanot iemiga, pats neapjauta, cik ilgi gulējis, un uztrūkās, kā šķita, no čukstiem, taču, atmodies pilnīgi, dzirdēja, ka tās nav cilvēku balsis, bija sacēlies vējš, mūžam zaļais koks šalca viņam pāri, un viegli vilnīši šļakstījās pret laivu.
Uzlicis galvu uz smilšainā pauguriņa, viņš nemanot iemiga, pats neapjauta, cik ilgi gulējis, un uztrūkās kā šķita no čukstiem, taču, atmodies pilnīgi, dzirdēja, ka tās nav cilvēku balsis, bija sacēlies vējš, mūžam zaļais koks šalca viņam pāri, un viegli vilnīši šļakstījās pret laivu.
Uzlicis galvu uz smilšainā pauguriņa, viņš nemanot iemiga, pats neapjauta, cik ilgi gulējis, un uztrūkās, kā šķita, no čukstiem, taču atmodies pilnīgi dzirdēja, ka tās nav cilvēku balsis, bija sacēlies vējš, mūžam zaļais koks šalca viņam pāri, un viegli vilnīši šļakstījās pret laivu.
-

Maza meitenīte skrēja uz mājām, sauktdama: “Māmiņ, es iemācījos braukt ar velosipēdu!”
Maza meitenīte skrēja uz mājām sauktdama: “Māmiņ, es iemācījos braukt ar velosipēdu!”
Maza meitenīte skrēja uz mājām saukdama: “Māmiņ, es iemācījos braukt ar velosipēdu!”
Maza meitenīte skrēja uz mājām, saukdama: “Māmiņ, es iemācījos braukt ar velosipēdu!”
-

Lielā zivs, asti sisdama un žaunas izmisīgi kustinādama un zvīņām saulē mirdzot, gulēja pie zēna kājām.
Lielā zivs, asti sisdama un žaunas izmisīgi kustinādama, un zvīņām saulē mirdzot, gulēja pie zēna kājām.
Lielā zivs, asti sizdama un žaunas izmisīgi kustinādama, un zvīņām saulē mirdzot, gulēja pie zēna kājām.
Lielā zivs, asti sizdama un, žaunas izmisīgi kustinādama, un zvīņām saulē mirdzot, gulēja pie zēna kājām.
-

Kungi aplaudēja, un aplausu troksnis, atbalsodamies bezgalīgajos gaiteņos un ejās, dārdēja kā akmens lavīna. /M. Ende./
Kungi applaudēja, un aplausu troksnis, atbalsodamies bezgalīgajos gaiteņos un ejās, dārdēja kā akmens lavīna. /M. Ende./
Kungi applaudēja, un applausu troksnis, atbalsodamies bezgalīgajos gaiteņos un ejās dārdēja kā akmens lavīna. /M. Ende./
Kungi aplaudēja, un applausu troksnis, atbalsodamies bezgalīgajos gaiteņos un ejās, dārdēja kā akmens lavīna. /M. Ende./
-

Mēmās egles stingi slējās pret milzīgo debesu vāku kā balstīdamas pret to, un no šiem smagajiem padebešiem plūda dziļa pamestības sajūta.
Mēmās egles stingi slējās pret milzīgo debesu vāku, kā balstīdamas pret to, un no šiem smagajiem padebešiem plūda dziļa pamestības sajūta.
Mēmās egles stingi slējās pret milzīgo debesu vāku kā, balstīdamas pret to, un no šiem smagajiem padebešiem plūda dziļa pamestības sajūta.
Mēmās egles stingi slējās pret milzīgo, debesu vāku kā balstīdamas pret to, un no šiem smagajiem padebešiem plūda dziļa pamestības sajūta.
-

Ielikuši divkāršus logus un aizbāzuši durvīm visas šķirbas un sanesuši mantas pagrabos un klētīs, Straumēnu ļaudis palika savās istabās, tā viņus neizbaidīja, bet iemidzināja vējš, kas nikni auroja gan mājas pakšiem, kaukdams lielajā skurstenī.
Ielikuši diukāršus logus un aizbāzuši durvīm visas šķirbas, un sanesuši mantas pagrabos un klētīs, Straumēnu ļaudis palika savās istabās, tā viņus neizbaidīja, bet iemidzināja vējš, kas nikni auroja gan mājas pakšiem, kaukdams lielajā skurstenī.
Ielikuši divkāršus logus un aizbāzuši durvīm visas šķirbas, un sanesuši mantas pagrabos un klētīs, Straumēnu ļaudis palika savās istabās, tā viņus neizbaidīja, bet iemidzināja vējš, kas nikni auroja gan mājas pakšiem, kaukdams lielajā skurstenī.
Ielikuši divkāršus logus un aizbāzuši durvīm visas šķirbas, un sanesuši mantas pagrabos un klētīs, Straumēnu ļaudis palika savās istabās, tā viņus neizbaidīja, bet iemidzināja vējš, kas nikni auroja gan mājas pakšiem, kaugdams lielajā skurstenī.
-