Latviešu valodas testi :: INTERPUNKCIJA. 26. TESTS. DIVDABJA TEICIENA SAVRUPINĀJUMI.

INTERPUNKCIJA. 26. TESTS. DIVDABJA TEICIENA SAVRUPINĀJUMI.

Pavisam drīz pienāca svētki, nesdami prieku lieliem un maziem.
Pavisam drīz pienāca svētki nesdami prieku lieliem un maziem.
Pavisam drīz pienāca svētki, nezdami prieku lieliem un maziem.
Pavisam drīz pienāca svētki, nesdami, prieku lieliem un maziem.
-

Lasīdami un domādami, mēs attīstām sevi.
Lasīdami un domādami, mēs atīstām sevi.
Lasīdami un domādami mēs attīstām sevi.
Lasīdami un domādami mēs attīstam sevi.
-

Koki bija piesniguši un stāvēja rāmi, kā brīnīdamies par savādo segu.
Koki bija piesniguši un stāvēja rāmi kā brīnīdamies par savādo segu.
Koki bija piesniguši un stāvēja rāmi kā, brīnīdamies par savādo segu.
Koki bija piesniguši un, stāvēja rāmi kā brīnīdamies par savādo segu.
-

Pavēries, viņš redzēja pa egļu starpām gaišo ezeru, tur gurdi kāpa mājup viņa tēvs bērīti pavada galā vezdams.
Pavēries viņš redzēja pa egļu starpām gaišo ezeru, tur gurdi kāpa mājup viņa tēvs, bērīti pavada galā vezdams.
Pavēries, viņš redzēja pa egļu starpām gaišo ezeru, tur gurdi kāpa mājup viņa tēvs, bērīti pavada galā vezdams.
Pavēries viņš redzēja pa egļu starpām gaišo ezeru, tur gurdi kāpa mājup viņa tēvs, bērīti pavada galā vesdams.
-

Zeme gulēja, ar baltu sagšu apsegta, tikai vietām šai sagšai bija tumši ielāpi – tie bija melni meži dzirkstošā sniegā.
Zeme gulēja ar baltu sagšu apsegta, tikai vietām šai sagšai bija tumši ielāpi – tie bija melni meži dzirkstošā sniegā.
Zeme gulēja ar baltu sagšu apsegta, tikai vietām šai sakšai bija tumši ielāpi – tie bija melni meži dzirkstošā sniegā.
Zeme gulēja, ar baltu sagšu apsegta, tikai vietām šai sakšai bija tumši ielāpi – tie bija melni meži dzirkstošā sniegā.
-

Viņa uztrūkās, pirmajā acumirklī nesaprasdama, kur īsti atrodas, tad apķērās, ka vēl sēž pie Zaigas dīvāna un ar slapiem matiem paguvusi jau krietni nosalt.
Viņa uztrūkās, pirmajā acumirklī nesaprazdama, kur īsti atrodās, tad apķērās, ka vēl sēž pie Zaigas dīvāna un ar slapjiem matiem paguvusi jau krietni nosalt.
Viņa uztrūkās, pirmajā acumirklī nesaprazdama, kur īsti atrodās, tad apķērās, ka vēl sēž pie Zaigas dīvāna un ar slapjiem matiem, paguvusi jau krietni nosalt.
Viņa uztrūkās, pirmajā acumirklī nesaprazdama, kur īsti atrodas, tad apķērās, kā vēl sēž pie Zaigas dīvāna un ar slapjiem matiem, paguvusi jau krietni nosalt.
-

Kādu laiku viņš pamētāja spiningu, bet, divas reizes izvilcis pa ūdenszāļu kušķītim un vienu reizi aiz vāka aizķērušos gliemezi, meta makšķerēšanai mieru, uztina auklu uz spoles, iekabināja vizuļa āķi un, sēdēdams tāpat dīkā, tikai vēroja dienas atmodu.
Kādu laiku viņš pamētāja spiningu, bet divas reizes izvilcis pa ūdenszāļu kušķītim un vienu reizi aiz vāka aizķērušos gliemezi, meta makšķerēšanai mieru, uztina auklu uz spoles, iekabināja vizuļa āķi un, sēdēdams tāpat dīkā, tikai vēroja dienas atmodu.
Kādu laiku viņš pamētāja spiningu, bet, divas reizes izvilcis pa ūdenszāļu kušķītim, un vienu reizi aiz vāka aizķērušos gliemezi, meta makšķerēšanai mieru, uztina auklu uz spoles, iekabināja vizuļa āķi un, sēdēdams tāpat dīkā, tikai vēroja dienas atmodu.
Kādu laiku viņš pamētāja spiningu, bet divas reizes izvilcis pa ūdenszāļu kušķītim un vienu reizi aiz vāka aizķērušos gliemezi, meta makšķerēšanai mieru, uztina auklu uz spoles, iekabināja vizuļa āķi un sēdēdams tāpat dīkā tikai vēroja dienas atmodu.
-

Ezera klais ņirbēja, trokšņoja un kustējās, viļņi nāca un aizplūda, balti putojot, tuvojās un šalkdami aizvēlās.
Ezera klajs ņirbēja, trokšņoja un kustējās, viļņi nāca un aizplūda, balti putojot, tuvojās un, šalkdami aizvēlās.
Ezera klajs ņirbēja, trokšņoja un kustējās, viļņi nāca un aizplūda balti putojot, tuvojās un, šalkdami, aizvēlās.
Ezera klajs ņirbēja, trokšņoja un kustējās, viļņi nāca un aizplūda, balti putojot, tuvojās un šalkdami aizvēlās.
-

Ķiršu ziedēšanas laikā pat tie, kuru acis nemitīgās rūpēs bija vērstas arvien uz zemi, nevarēja atturēties, nesacījuši: “Nu gan kā paradīzē!”
Ķiršu ziedēšanas laikā pat tie, kuru acis nemitīgās rūpēs bija vērstas arvien uz zemi nevarēja atturēties, nesacījuši: “Nu gan kā paradīzē!”
Ķiršu ziedēšanas laikā pat tie, kuru acis nemitīgās rūpēs bija vērstas arvien uz zemi, nevarēja atturēties, nesacijuši: “Nu gan kā paradīzē!”
Ķiršu ziedēšanas laikā pat tie, kuru acis nemitīgās rūpēs bija vērstas arvien uz zemi, nevarēja atturēties nesacījuši: “Nu gan kā paradīzē!”
-

Pārvēlies pāri ligzdas malai putnēns nevarīgi plivināja spārnus.
Pārvēlies pāri likzdas malai, putnēns nevarīgi plivināja spārnus.
Pārvēlies pāri, ligzdas malai putnēns nevarīgi plivināja spārnus.
Pārvēlies pāri ligzdas malai, putnēns nevarīgi plivināja spārnus.
-

Nesaprazdama, vai tas lietus vai asaras, es bēgu, bēgu, bēgu, gar vecajām tranšejām un biju pusceļā līdz mājām, kad atskanēja pērkona grāvieni.
Nesaprazdama, vai tas lietus vai asaras, es bēgu, bēgu, bēgu gar vecajām tranšejām un biju pusceļā līdz mājām, kad atskanēja pērkona grāvieni.
Nesaprasdama, vai tas lietus vai asaras, es bēgu, bēgu, bēgu gar vecajām tranšejām un biju pusceļā līdz mājām, kad atskanēja pērkona grāvieni.
Nesaprazdama, vai tas lietus, vai asaras, es bēgu, bēgu, bēgu, gar vecajām tranšejām un biju pusceļā līdz mājām, kad atskanēja pērkona grāvieni.
-

Sākumā pārslas sijājās retas un apjukušas, it kā nesajuzdamas zemes pievilkšanās spēku, it kā neattapdamas virzienu, kurā snigt. /R. Ezera./
Sākumā pārslas sijājās retas un apjukušas it kā nesajuzdamas zemes pievilkšanās spēku, it kā neattapdamas virzienu, kurā snigt. /R. Ezera./
Sākumā pārslas sijājās retas un apjukušas it kā nesajuzdamas zemes pievilkšanās spēku, it kā neattapdamas virzienu kurā snigt. /R. Ezera./
Sākumā pārslas sijājās, retas un apjukušas, it kā nesajuzdamas zemes pievilkšanās spēku, it kā neattapdamas virzienu, kurā snigt. /R. Ezera./
-

Atkal pienāca pavasaris, tikai vējš elpu aizturējis, raudzījās mūžīgajā brīnumā.
Atkal pienāca pavasaris, tikai vējš elpu aizturējis, raudzijās mūžīgajā brīnumā.
Atkal pienāca pavasaris, tikai vējš, elpu aizturējis, raudzījās mūžīgajā brīnumā.
Atkal pienāca pavasaris, tikkai vējš, elpu aizturējis, raudzījās mūžīgajā brīnumā.
-

Sniegs čaukstēdams kusa, un tūlīt no zemes, vēstot pavasari, ārā spraucās pirmie zaļie asni.
Sniegs čaukstēdams kusa un tūlīt no zemes, vēstot pavasari, ārā spraucās pirmie zaļie asni.
Sniegs, čaukstēdams kusa, un tūlīt no zemes, vēstot pavasari, ārā spraucās pirmie zaļie asni.
Sniegs čaukstēdams kusa, un tūlīt no zemes vēstot pavasari ārā spraucās pirmie zaļie asni.
-

Atvaļinājums bija beidzies, mēs atkal posāmies uz pilsētu, ceļā mūs pavadīja māte, teiktdama: “Atcerieties mājas biežāk!”
Atvaļinājums bija beidzies, mēs atkal posāmies uz pilsētu, ceļā mūs pavadīja māte, teikdama “Atcerieties mājas biežāk!”
Atvaļinājums bija beidzies, mēs atkal posāmies uz pilsētu, ceļā mūs pavadīja māte, teikdama: “Atceraties mājas biežāk!”
Atvaļinājums bija beidzies, mēs atkal posāmies uz pilsētu, ceļā mūs pavadīja māte, teikdama: “Atcerieties mājas biežāk!”
-

Bet A. Brigadere gar visām sienām likusi aug maigām, gaiši violētām un baltziedainām ipomeju vītnēm, un tā, divkāršā egļu vainagā ietverti, zaļajā apkārtnē zaļo “Sprīdīši”.
Bet A. Brigadere gar visām sienām likusi aug maigām, gaiši violetām un baltziedainām ipomeju vītnēm, un tā divkāršā egļu vainagā ietverti, zaļajā apkārtnē zaļo “Sprīdīši”.
Bet A. Brigadere gar visām sienām, likusi aug maigām, gaiši violetām un baltziedainām ipomeju vītnēm, un tā divkāršā egļu vainagā ietverti, zaļajā apkārtnē zaļo “Sprīdīši”.
Bet A. Brigadere gar visām sienām likusi aug maigām, gaiši violetām un baltziedainām ipomeju vītnēm, un tā, divkāršā egļu vainagā ietverti, zaļajā apkārtnē zaļo “Sprīdīši”.
-

Kas bijis rakstnieces viesis, kas klejojis šai apgabalā, tas saprot, ka Sprīdītis, izstaigājis svešas brīnummalas laimi varēja atrast tikai dzimtā zemē.
Kas bijis rakstnieces viesis, kas klejojis šai apgabalā, tas saprot, ka Sprīdītis, izstaigājis svešas brīnummalas, laimi varēja atrast tikai dzimtā zemē.
Kas bijis rakstnieces viesis, kas klejojis šai abgabalā, tas saprot, ka Sprīdītis, izstaigājis svešas brīnummalas laimi varēja atrast tikai dzimtā zemē.
Kas bijis rakstnieces viesis, kas klejojis šai apgabalā, tas saprot ka Sprīdītis, izstaigājis svešas brīnummalas laimi varēja atrast tikai dzimtā zemē.
-

Viņa māja aizbraucējiem, augsti ceļot abas rokas, - neparasti liels, balts, pasmags putns, rudens krēslā.
Viņa māja aisbraucējiem, augsti ceļot abas rokas - neparasti liels, balts, pasmags putns rudens krēslā.
Viņa māja aizbraucējiem augsti ceļot abas rokas - neparasti liels, balts, pasmags putns rudens krēslā.
Viņa māja aizbraucējiem, augsti ceļot abas rokas, - neparasti liels, balts, pasmags putns rudens krēslā.
-

Kad mīļā Māra ieiet istabā, kur pusdienas laikā ļaudis guļ diendusu, viņa tiem uzlaiž vēl cietāku miegu un padara pusdarītos darbus, un aiziet, atstādama kādu piemiņu: brīnum zilu rudzupuķu pušķi māla krūzē, sudraba grābekli sētsvidū vai pār bārenes gultu zīda sagšu, rakstītu visiem debesu rakstiem.
Kad mīļā Māra ieiet istabā, kur pusdienas laikā ļaudis guļ diendusu, viņa tiem uzlaiž vēl cietāku miegu un padara pusdarītos darbus, un aiziet, atstādama kādu piemiņu, brīnum zilu rudzupuķu pušķi māla krūzē, sudraba grābekli sētsvidū vai pār bārenes gultu, zīda sagšu, rakstītu visiem debesu rakstiem.
Kad mīļā Māra ieiet istabā, kur pusdienas laikā ļaudis guļ diendusu, viņa tiem uzlaiž vēl cietāku miegu un padara pusdarītos darbus, un aiziet atstādama kādu piemiņu, brīnum zilu rudzupuķu pušķi māla krūzē, sudraba grābekli sētsvidū, vai pār bārenes gultu, zīda sagšu, rakstītu visiem debesu rakstiem.
Kad mīļā Māra ieiet istabā, kur pusdienas laikā ļaudis guļ diendusu, viņa tiem uzlaiž vēl cietāku miegu un padara pusdarītos darbus un aiziet, atstādama kādu piemiņu: brīnum zilu rudzupuķu pušķi māla krūzē, sudraba grābekli sētsvidū vai pār bārenes gultu, zīda sakšu, rakstītu visiem debesu rakstiem.
-

Pret sauli skriedams, un lielas spīguļošanas apžilbināts, kāds briedis, nezin no kurienes nākdams, uzskrēja braucējiem taisni virsū un, skaņi iebrēkdamies un ragus atpakaļ atliecis, aizjoņoja garām tik ātri, ka pilnīgi pazuda aso un cieto nagu sašķeltajos ledus gabalos.
Pret sauli skriedams un lielas spīguļošanas apžilbināts, kāds briedis nezin no kurienes nākdams, uzskrēja braucējiem taisni virsū un, skaņi iebrēkdamies un ragus atpakaļ atliecis, aizjoņoja garām tik ātri, ka pilnīgi pazuda aso un cieto nagu sašķeltajos ledus gabalos.
Pret sauli skriedams un lielas spīguļošanas apžilbināts, kāds briedis, nezin no kurienes nākdams, uzskrēja braucējiem taisni virsū un, skaņi iebrēkdamies un ragus atpakaļ atliecis, aizjoņoja garām tik ātri, ka pilnīgi pazuda aso un cieto nagu sašķeltajos ledus gabalos.
Pret sauli skriedams un lielas spīguļošanas apžilbināts, kāds briedis, nezin no kurienes nākdams, uzskrēja braucējiem taisni virsū un, skaņi iebrēkdamies, un ragus atpakaļ atliecis, aizjoņoja garām tik ātri, ka pilnīgi pazaudēja aso un cieto nagu sašķeltajos ledus gabalos.
-