|
saturs
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
15
|
16
|
17
|
18
|
19
|
20
|
21
|
22
|
23
|
24
|
25
|
26
|
27
|
28
|
29
|
30
|
31
|
32
|
33
|
34
|
35
|
INTERPUNKCIJA. 23. TESTS. TIEŠĀ RUNA. CITĀTU IESAISTĪŠANA TEKSTĀ. IESPRAUDUMI.
“Redziet,” teica Dievs, ”ja cilvēks bēg no likteņa, viņam liktens ir ļauns, bet, ja iet tam pretī, liktens ir labs.”
“Redziet,” teica Dievs, ”ja cilvēks bēg no likteņa, viņam liktenis ir ļauns, bet, ja iet tam pretī, liktenis ir labs.”
“Redziet,” teica Dievs, ”ja cilvēks bēg no likteņa, viņam liktenis ir ļauns, bet ja iet tam pretīm, liktenis ir labs.”
“Redziet,” teica Dievs, ”ja cilvēks bēg no likteņa, viņam liktens ir ļauns, bet, ja iet tam pretī, liktens ir labs”.
-
“Ak, neturies zemei tik tuvu! Vismaz svēdienās. Svēdienās purva garainis kļūst par baltu mākoni.”
“Ak neturies zemei tik tuvu! Vismaz svētdienās. Svētdienās purva garainis kļūst par baltu mākoni.”
“Ak neturies zemei tik tuvu! Vismaz svētdienās. Svētdienās pura garainis kļūst par baltu mākoni”.
“Ak, neturies zemei tik tuvu! Vismaz svētdienās. Svētdienās purva garainis kļūst par baltu mākoni.”
-
“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta,
Slavas lauriem vainagota tu!” ironiski un sāpīgi šos vārdus izrunā dzejnieks E.Veidenbaums.
“Tauta, tauta, gaišā latvju tauta,
Slavas lauriem vainagota, tu!” ironiski un sāpīgi šos vārdus izrunā dzejnieks E.Veidenbaums.
“Tauta, tauta, gaišā, latvju tauta,
Slavas lauriem vainagota tu!” ironiski un sāpīgi šos vārdus izrunā dzejnieks E.Veidenbaums.”
-
Pēc R.Ezeras domām “nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks”.
Pēc R.Ezeras domām, “nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks”.
Pēc R.Ezeras domām, “Nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks.”
Pēc R.Ezeras domām, “nekas nav tik bieži piesaukts kā laika trūkums, un tik nesaprātīgi šķiests kā atvēlētais laiks.”
-
“Dievs, vai tu man vari iemācīt pareizi dzīvot?” mācītājs lūdza.
“Dievs, vai, tu, man vari iemācīt pareizi dzīvot?” mācītājs lūdza.
“Dievs, vai tu man vari iemācīt pareizi dzīvot,” mācītājs lūdza.
“Dievs, vai, tu, man vari iemacit pareizi dzīvot?” mācītājs lūdza.
-
“Brauksim uz pirti pērties,” itkā manas domas uzminējis saka vectēvs. “Ej mudīgi apģērbties!”
“Brauksim uz pirti pērties.” it kā manas domas uzminējis saka vectēvs. “Ej mudīgi apģērbties!”
“Brauksim uz pirti pērties,” it kā manas domas uzminējis saka vectēvs, “Ej mudīgi apģērbties!”
“Brauksim uz pirti pērties,” it kā manas domas uzminējis, saka vectēvs, “Ej mudīgi apģērbties!”
-
Tautasdziesmās manuprāt ir saglabājušās latviešu tautas ētiskās vērtības.
Tautasdziesmās manuprāt ir saglabājušās Latviešu tautas ētiskās vērtības.
Tautasdziesmās, manuprāt, ir saglabājušās latviešu tautas ētiskās vērtības.
Tautasdziesmās manu prāt ir saglabājušās latviešu tautas ētiskās vērtības.
-
Kad 16.gadsimtā Latvijā sākās reformācija (katoļu pāriešana luterticībā), zemnieki piemērojās sava muižnieka ticībai, t.i., kādā baznīcā gāja kungs, tādā pašā bija jāiet viņa ļaudīm.
Kad 16.gadsimtā Latvijā sākās reformācija katoļu pāriešana luterticībā), zemnieki piemērojās sava muižnieka ticībai, t.i., kādā baznīcā gāja kungs, tādā pašā bija jāiet viņa ļaudīm.
Kad 16.gadsimtā Latvijā sākās reformācija (katoļu pāriešana luterticībā), zemnieki piemērojās sava muižnieka ticībai, t.i. kādā baznīcā gāja kungs, tādā pašā bija jāiet viņa ļaudīm.
Kad 16.gadsimtā Latvijā sākās reformācija (katoļu pāriešana luterticībā), zemnieki piemērojās sava muižnieka ticībai t.i. kādā baznīcā gāja kungs, tādā pašā bija jāiet viņa ļaudīm.
-
Kristīgā ticība, protams, ir tikai iegansts, iekarotājiem, proti, krustnešiem, ļoti gribējās savu alkatību paslēpt aiz skaistiem vārdiem.
Kristīgā ticība, protams, ir tikai iegansts, iekarotājiem, proti krustnešiem, ļoti gribējās savu alkatību paslēpt aiz skaistiem vārdiem.
Kristīgā ticība protams ir tikai iegansts, iekarotājiem, proti, krustnešiem, ļoti gribējās savu alkatību paslēpt aiz skaistiem vārdiem.
Kristīgā ticība, protams, ir tikai iegansts, iekarotājiem, proti, krustnešiem ļoti gribējās savu alkatību paslēpt aiz skaistiem vārdiem.
-
Mūsdienu cilvēkus, domājams, nepārsteidz tas ka latviešu senčiem bijusi sava reliģija.
Mūsdienu cilvēkus, domājams, nepārsteidz tas, ka latviešu senčiem bijusi sava reliģija.
Mūsdienu cilvēkus domājams nepārsteidz tas, ka latviešu senčiem bijusi sava reliģija
Mūsdienu cilvēkus, domājams, nepārsteidz tas, ka latviešu seņčiem bijusi sava reliģija.
-
Reliģiskam pārdzīvojumam var būt dažādi ierosinājumi: ne tikai, sacīsim, Saule vai zvaigznes, bet arī, piemēram, milzīgs ūdens lauks vai mūžsirms akmens.
Reliģiskam pārdzīvojumam var būt dažādi ierosinājumi: ne tikai sacīsim Saule vai zvaigznes, bet arī, piemēram, milzīgs ūdens lauks vai mūžsirms akmens.
Reliģiskam pārdzīvojumam var būt dažādi ierosinājumi: ne tikai, sacīsim, Saule vai zvaigznes, bet arī piemēram, milzīgs ūdens lauks vai mūžsirms akmens.
Reliģiskam pārdzīvojumam var būt dažādi ierosinājumi ne tikai, sacīsim, Saule vai zvaigznes, bet arī, piemēram, milzīgs ūdens lauks vai mūžsirms akmens.
-
Latviešu senreliģijā, bez šaubām, nozīmīgākā dievība ir dievs.
Latviešu senreliģijā bez šaubām nozīmīgākā dievība ir Dievs.
Latviešu senreliģijā, bez šaubām nozīmīgākā dievība ir Dievs.
Latviešu senreliģijā, bez šaubām, nozīmīgākā dievība ir Dievs.
-
Visapkārt tumša, jo tumša nakts, tikai mākoņiem pašķiroties, debesīs uzplaiksnī gaisma.
Visapkārt tumša jo tumša nakts, tikai mākoņiem pašķiroties debesīs uzlaiksnī gaisma.
Visapkārt tumša jo tumša nakts, tikai mākoņiem pašķiroties, debesīs uzplaiksnī gaisma.
Visapkārt tumša jo tumša nakts, tikai mākoņiem, pašķiroties debesīs, uzplaiksnī gaisma.
-
Nāc nākdama, vasariņa,
Daudz tev bija gaidītaju.
Nāc nākdama vasariņa,
Daudz tev bija gaidītāju.
Nāc nākdama vasariņa
Daudz tev bija gaidītāju.
Nāc nākdama, vasariņa,
Daudz tev bija gaidītāju.
-
Negaidot pār zemi klājās rasa – balta, mirdzoša rasa.
Negaidot pār zemi, klājās rasa – balta, mirdzoša rasa.
Negaidot pār zemi klājās rasa balta, mirdzoša rasa.
Negaidot pār zemi klājās, rasa , – balta, mirdzoša rasa.
-
“Es, liekas, - es vairs neesmu tavs bērns,
Es nezinu, māt, vairs, kas īsti esmu,”
tā, pēc Friča Bārdas domām, mīlestība pārvērš cilvēku.
“Es liekas - es vairs neesmu tavs bērns,
Es nezinu, māt, vairs, kas īsti esmu,”
tā, pēc Friča Bārdas domām, mīlestība pārvērš cilvēku.
“Es, liekas, - es vairs neesmu tavs bērns,
Es nezinu, māt vairs, kas īsti esmu,”
tā, pēc Friča Bārdas domām, mīlestība pārvērš cilvēku.
“Es, liekas, - es vairs neesmu tavs bērns,
Es nezinu, māt, vairs, kas īsti esmu,”
tā pēc Friča Bārdas domām mīlestība pārvērš cilvēku.
-
Tajā brīdī, kad likās, zaķis nu būs rokā, tas – spudūc! – pazuda mežā.
Tajā brīdī, kad likās – zaķis nu būs rokā, tas – spudūc! pazuda mežā.
Tajā brīdī kad likās – zaķis nu būs rokā, tas – spudūc! – pazuda mežā.
Tajā brīdī, kad likās – zaķis nu būs rokā, tas – spudūc! – pazuda mežā.
-
“Vai tev, lūdzu, ir grāmata, kas vajadzīga eksāmenam?” jautāja Maija.
“Vai tev, lūdzu, ir grāmata, kas vajadzīga eksāmenam,” jautāja Maija.
“Vai tev lūdzu ir grāmata, kas vajadzīga eksāmenam?” jautāja Maija.
“Vai tev, lūdzu, ir grāmata, kas vajadzīga eksāmenam?”, jautāja Maija.
-
Istabā monotoni skanēja tik-tak-tik-tak un dzīves sekundes aizsteidzās nebūtībā.
Istabā monotoni skanēja tik-tak-tik-tak, un dzīves sekundes aizsteidzās nebūtībā.
Iztabā monotoni skanēja tik-tak-tik-tak, un dzīves sekundes aizsteidzās nebūtībā.
Istabā monotoni skanēja, tik-tak-tik-tak, un dzīves sekundes aizsteidzās nebūtībā.
-
“Kā, tu vēl tepat?” pārsteigta izsaucās māte. “Dēls, pulkstenis jau astoņi, drīz sākas stundas.”
“Kā, tu vēl tepat?” pārsteigta izsaucās māte, “Dēls, pulkstenis jau astoņi, drīz sākas stundas.”
“Kā, tu vēl tepat?” pārsteigta izsaucās māte. “dēls, pulkstenis jau astoņi, drīz sākas stundas.”
“Kā, tu vēl tepat?” pārsteigta izsaucās māte. “Dēls, pulkstens jau astoņi, drīz sākas stundas.”
-